Ārstu rīcībā ir plašs diagnostikas rīku klāsts, kas noder aknu darbības traucējumu gadījumos, pat ja tie radījuši diezgan netipiskus simptomus. Viņi var veikt tradicionālu interviju un palpācijas izmeklējumu (izmantojot pieskārienu un spiedienu), kā arī var nozīmēt asins un seruma analīzes, attēldiagnostikas izmeklējumus vai biopsiju.1
Medicīniskā intervija un fiziskais izmeklējums
Ja ir aizdomas par aknu slimību, ārsts nosaka diagnozi, pamatojoties uz interviju – iegūstot informāciju par iepriekšējām saslimšanām, saņemtajām zālēm un uztura bagātinātājiem, patērētā alkohola daudzumu. Daudzām personām ar aknu slimībām nav nekādu simptomu vai arī simptomi ir samērā neraksturīgi. Intervijas laikā, ārsts jums var jautāt par šādiem simptomiem.1, 2
|
|
||||
|
|
||||
|
Ārsts pārbaudīs, vai jums nav dzelte – dzeltenīga āda un sklēra (acs baltā daļa), vai jūsu izkārnījumi ir bāli, balti vai darvas melni. Fiziska izmeklējuma laikā ārsts vispirms var novērtēt jūsu aknu izmēru un, lai to apstiprinātu, nozīmēt ultrasonogrāfijas izmeklējumu.1
Laboratorijas testi aknu slimību gadījumā
Noderīgi diagnostikas testi ir šādi:1
- perifērā asinsaina;
- eritrocītu sedimentācijas ātrums un CRP – iekaisuma marķieri;
- aminotransferāžu līmenis – AlAT, AspAT;
- holestāzes rādītāji – ALP, GGTP, bilirubīns;
- lipīdu līmenis;
- vīrusu infekciju (B un C hepatīta, infekciozās mononukleozes, CMV) imunitātes testi.
Papildu, mērķtiecīgāki diagnostikas testi var ietvert:
- antivielu klātbūtne, kas raksturīga autoimūniem traucējumiem;
- žultsvadu caurlaidības novērtēšana – endoskopiska retrogrāda holangiopankreatogrāfija (ERCP), holangio-MRI;
- sirds funkcijas novērtēšana – ehokardiogrāfiska izmeklēšana;
- aknu biopsija.
Bioķīmiskās diagnostikas pamatā ir asins plazmas marķieru testēšana, ko izmanto aknu slimību novērtēšanai un uzraudzībai. Analizējot laboratorijas testu rezultātus, ārsts pārbauda ne tikai absolūtās vērtības, bet arī to attiecības. Paaugstināts alanīna aminotransferāzes (ALT, AlAT) un aspartāta aminotransferāzes (AST, AspAT) līmenis var liecināt par aknu šūnu bojājumiem. Savukārt gamma glutamiltransferāze (GTP, GGTP) un sārmainā fosfatāze (ALP) ir jutīgi holestāzes rādītāji; to paaugstināts līmenis var liecināt arī par pārmērīgu alkohola lietošanu. No otras puses, pazemināts albumīnu līmenis var liecināt par samazinātu aknu spēju sintezēt olbaltumvielas.3
Attēldiagnostikas izmeklējumi aknu slimību gadījumā
Ultraskaņas skenēšana (ultrasonogrāfija) ir viena no pamatmetodēm aknu attēldiagnostikas izmeklēšanā. Tā ļauj novērtēt šādus parametrus:4
- aknu izmērs;
- aknu parenhīmas struktūras viendabīgums;
- fokālo bojājumu (audzēju, cistu) esamība.
Doplerogrāfiju var izmantot, lai papildus vizualizētu plūsmas asinsvados.
Samērā jauns izmeklējums ir elastogrāfija, kur ar ultraskaņas palīdzību novērtē aknu audu elastību, kas ir samazināta aknu fibrozes un cirozes gadījumā.5
Invazīvi aknu izmeklējumi – biopsija un laparoskopija
Dažos gadījumos ir nepieciešama biopsija, lai noteiktu diagnozi, novērtētu slimības stadiju vai pieņemtu lēmumu par terapeitisko ārstēšanu; biopsija nozīmē, ka ar adatu paņem nelielu aknu audu paraugu, ko pēc tam novērtē, izmantojot mikroskopu.6 Vispilnīgākais aknu izmeklēšanas veids ir laparoskopija. Šo procedūru veic vispārējā anestēzijā, izņēmuma kārtā ar vietējas iedarbības pretsāpju līdzekli. Tas ļauj izmeklējuma veicējam tieši apskatīt lielu daļu aknu virsmas un žultspūsli. Laparoskopiskās procedūras laikā ir iespējams paņemt arī biopsijas paraugus analīzei.7
